Ģeogrāfiskā karte - Traķi (Trakai)

Traķi (lt) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Tūrisma centrs (Traķu pils un Traķu Vēsturiskais Nacionālais parks). Vēsturiski no 1392. līdz 1430. gadam Traķi bijuši Lietuvas dižkunigaitijas faktiskā galvaspilsēta dižkunigaiša Vītauta valdīšanas laikā.

Kaut arī Traķos vairums iedzīvotāju ir lietuvieši (61%), daudz ir arī poļu (21%). Pilsētā saglabājusies unikāla karaīmu kopiena.

Dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā no 1323. gada kā Lietuvas galvaspilsēta tika veidota Viļņa, tomēr viņš mēdza uzturēties savā Traķu pilī, kur tagad 3 kilometrus uz austrumiem no Traķiem atrodas Senie Traķi (Senieji Trakai). Pirmo reizi rakstos tie pieminēta 1337. gada hronikā kā Traķu kunigaitijas centrs, kurā no 1341. līdz 1382. gadam valdīja Ģedimina dēls Ķēstutis, bet Viļņas pilī līdz 1345. gadam kopā ar savu māti Jevnu valdīja viņa brālis Jaunutis. Traķos ap 1350. gadu piedzima nākamais Lietuvas valdnieks Vītauts Dižais.

Sakarā ar nepieciešamību pēc stiprākiem nocietinājumiem Ķēstutis 1350.–1377. gadā uzbūvēja jaunu pili zemes šaurumā starp Galves un Lukas ezeriem, bet pēc viena no Vācu ordeņa uzbrukumiem līdz 1377. gadam būvēja arī otru pili uz Galves ezera salas. Salas pils būvi pēc Ķēstuta nāves pabeidza tikai viņa dēls Vītauts, kas no 1392. gada pārsvarā uzturējās Traķos, kas šajā kļuva par Lietuvas faktisko galvaspilsētu.

1409. gadā Traķiem piešķīra pilsētas tiesības un 1413. gadā tā kļuva par Traķu vaivadijas centru. 1413.-1414. gada ziemā Žilbērs de Lanuā rakstīja, ka "Traķos (Trancquenne) ir divas pilis, no kurām viena ļoti veca, visa taisīta no koka un pīta žoga, kas apklāts velēnām. Šī vecā pils atrodas kāda ezera vienā krastā, bet ar savu otru pusi tā vēršas klajā laukā. Otra pils atrodas cita ezera vidū, lielgabala šāviena atstatumā no vecās pils. Šī otrā pils ir pilnīgi jauna, taisīta no ķieģeļiem, pēc franču parauga."

Vēlāk Lietuvas politiskais centrs atkal pārvietojās uz Viļņu, bet karalis Kazimirs IV Traķus izmantoja kā savu rezidenci vēl 1477. gadā. Viņa dēls karalis Sigismunds (valdīja 1506-1548) ezerpilī izveidoja savu vasaras rezidenci.

Krievu karaspēks nopostīja abas pilis krievu-poļu karā 1655. gadā un pēc tam tās pakāpeniski pārvērtās drupās. No 1929. līdz 1939. gadam pēc Polijas valdības rīkojuma tās pakļautībā tobrīd esošajā Traķu pilī (Viļņas apgabals starp pasaules kariem bija Polijas sastāvā) notika atjaunošanas darbi, kas tika pārtraukti pēc PSRS okupācijas. Tomēr vēlāk darbi turpinājās un ezerpils galvenā torņa atjaunošana tika pabeigta 1961. gadā, tomēr tad būvdarbus apturēja sakarā ar pārmetumiem par "Lietuvas feodālās pagātnes slavināšanu". Rekonstrukcijas darbus pilnībā pabeidza jau pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.